lenio

Latin

Etymology

From lēnis (“smooth, soft, gentle”).

Pronunciation

Verb

lēniō (present infinitive lēnīre, perfect active lēnīvī or lēniī, supine lēnītum); fourth conjugation

  1. to soften, soothe
    Synonyms: dēlēniō, levō, allevō, alleviō, molliō
    Antonyms: dūrō, obdūrō
  2. to mollify, assuage, appease, pacify
    Synonyms: sōpiō, mītigō, mānsuēscō, mānsuētō, commītigō, levō, sileō, plācō, restinguō, compōnō, domō, dēlēniō, sēdō, ēlevō, allevō, alleviō, coerceō
    Antonyms: sollicitō, excitō, īnstīgō, īnstinguō, efferō, exciō, perpellō, concieō, concitō, impellō, īnflammō, cieō, moveō, ērigō, mōlior, incendō, adhortor

Usage notes
  • Virgil contracts the imperfect to lēnībat, lēnībant.

Conjugation
   Conjugation of lēniō (fourth conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present lēniō lēnīs lēnit lēnīmus lēnītis lēniunt
imperfect lēniēbam lēniēbās lēniēbat lēniēbāmus lēniēbātis lēniēbant
future lēniam lēniēs lēniet lēniēmus lēniētis lēnient
perfect lēnīvī,
lēniī		 lēnīvistī,
lēniistī		 lēnīvit,
lēniit		 lēnīvimus,
lēniimus		 lēnīvistis,
lēniistis		 lēnīvērunt,
lēnīvēre,
lēniērunt,
lēniēre
pluperfect lēnīveram,
lēnieram		 lēnīverās,
lēnierās		 lēnīverat,
lēnierat		 lēnīverāmus,
lēnierāmus		 lēnīverātis,
lēnierātis		 lēnīverant,
lēnierant
future perfect lēnīverō,
lēnierō		 lēnīveris,
lēnieris		 lēnīverit,
lēnierit		 lēnīverimus,
lēnierimus		 lēnīveritis,
lēnieritis		 lēnīverint,
lēnierint
passive present lēnior lēnīris,
lēnīre		 lēnītur lēnīmur lēnīminī lēniuntur
imperfect lēniēbar lēniēbāris,
lēniēbāre		 lēniēbātur lēniēbāmur lēniēbāminī lēniēbantur
future lēniar lēniēris,
lēniēre		 lēniētur lēniēmur lēniēminī lēnientur
perfect lēnītus + present active indicative of sum
pluperfect lēnītus + imperfect active indicative of sum
future perfect lēnītus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present lēniam lēniās lēniat lēniāmus lēniātis lēniant
imperfect lēnīrem lēnīrēs lēnīret lēnīrēmus lēnīrētis lēnīrent
perfect lēnīverim,
lēnierim		 lēnīverīs,
lēnierīs		 lēnīverit,
lēnierit		 lēnīverīmus,
lēnierīmus		 lēnīverītis,
lēnierītis		 lēnīverint,
lēnierint
pluperfect lēnīvissem,
lēniissem		 lēnīvissēs,
lēniissēs		 lēnīvisset,
lēniisset		 lēnīvissēmus,
lēniissēmus		 lēnīvissētis,
lēniissētis		 lēnīvissent,
lēniissent
passive present lēniar lēniāris,
lēniāre		 lēniātur lēniāmur lēniāminī lēniantur
imperfect lēnīrer lēnīrēris,
lēnīrēre		 lēnīrētur lēnīrēmur lēnīrēminī lēnīrentur
perfect lēnītus + present active subjunctive of sum
pluperfect lēnītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — lēnī — — lēnīte —
future — lēnītō lēnītō — lēnītōte lēniuntō
passive present — lēnīre — — lēnīminī —
future — lēnītor lēnītor — — lēniuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives lēnīre lēnīvisse,
lēniisse		 lēnītūrum esse lēnīrī lēnītum esse lēnītum īrī
participles lēniēns — lēnītūrus — lēnītus lēniendus,
lēniundus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
lēniendī lēniendō lēniendum lēniendō lēnītum lēnītū

Descendants
  • Old Spanish: lenir
  • Spanish: lenir
  • → Portuguese: lenir

References
  • “lenio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “lenio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • lenio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.