mansueto

See also: Mansueto

Italian

Etymology

From Latin mānsuētus.

Pronunciation
  • IPA(key): /man.suˈɛ.to/, /manˈswɛ.to/
  • Rhymes: -ɛto
  • Hyphenation: man‧su‧è‧to, man‧suè‧to

Adjective

mansueto (feminine mansueta, masculine plural mansueti, feminine plural mansuete)

  1. tame (animal)
  2. gentle, docile (person)

Derived terms

Further reading
  • mansueto in Treccani.it – Vocabolario Treccani on line, Istituto dell'Enciclopedia Italiana
  • mansueto in Luciano Canepari, Dizionario di Pronuncia Italiana (DiPI)

Latin

Etymology

From mānsuēscō +‎ -tō.

Pronunciation

Verb

mānsuētō (present infinitive mānsuētāre, perfect active mānsuētāvī, supine mānsuētātum); first conjugation

  1. to tame
    Synonyms: mītigō, domō, lēniō, mānsuēscō, sōpiō, sēdō, dēlēniō, plācō, restinguō, compōnō, commītigō, levō, ēlevō, allevō, alleviō, sileō, molliō
    Antonyms: sollicitō, excitō, īnstīgō, īnstinguō, efferō, exciō, perpellō, concieō, concitō, īnflammō, cieō, incendō
  2. to subdue, restrain

Conjugation
   Conjugation of mānsuētō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present mānsuētō mānsuētās mānsuētat mānsuētāmus mānsuētātis mānsuētant
imperfect mānsuētābam mānsuētābās mānsuētābat mānsuētābāmus mānsuētābātis mānsuētābant
future mānsuētābō mānsuētābis mānsuētābit mānsuētābimus mānsuētābitis mānsuētābunt
perfect mānsuētāvī mānsuētāvistī mānsuētāvit mānsuētāvimus mānsuētāvistis mānsuētāvērunt,
mānsuētāvēre
pluperfect mānsuētāveram mānsuētāverās mānsuētāverat mānsuētāverāmus mānsuētāverātis mānsuētāverant
future perfect mānsuētāverō mānsuētāveris mānsuētāverit mānsuētāverimus mānsuētāveritis mānsuētāverint
passive present mānsuētor mānsuētāris,
mānsuētāre		 mānsuētātur mānsuētāmur mānsuētāminī mānsuētantur
imperfect mānsuētābar mānsuētābāris,
mānsuētābāre		 mānsuētābātur mānsuētābāmur mānsuētābāminī mānsuētābantur
future mānsuētābor mānsuētāberis,
mānsuētābere		 mānsuētābitur mānsuētābimur mānsuētābiminī mānsuētābuntur
perfect mānsuētātus + present active indicative of sum
pluperfect mānsuētātus + imperfect active indicative of sum
future perfect mānsuētātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present mānsuētem mānsuētēs mānsuētet mānsuētēmus mānsuētētis mānsuētent
imperfect mānsuētārem mānsuētārēs mānsuētāret mānsuētārēmus mānsuētārētis mānsuētārent
perfect mānsuētāverim mānsuētāverīs mānsuētāverit mānsuētāverīmus mānsuētāverītis mānsuētāverint
pluperfect mānsuētāvissem mānsuētāvissēs mānsuētāvisset mānsuētāvissēmus mānsuētāvissētis mānsuētāvissent
passive present mānsuēter mānsuētēris,
mānsuētēre		 mānsuētētur mānsuētēmur mānsuētēminī mānsuētentur
imperfect mānsuētārer mānsuētārēris,
mānsuētārēre		 mānsuētārētur mānsuētārēmur mānsuētārēminī mānsuētārentur
perfect mānsuētātus + present active subjunctive of sum
pluperfect mānsuētātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — mānsuētā — — mānsuētāte —
future — mānsuētātō mānsuētātō — mānsuētātōte mānsuētantō
passive present — mānsuētāre — — mānsuētāminī —
future — mānsuētātor mānsuētātor — — mānsuētantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives mānsuētāre mānsuētāvisse mānsuētātūrum esse mānsuētārī mānsuētātum esse mānsuētātum īrī
participles mānsuētāns — mānsuētātūrus — mānsuētātus mānsuētandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
mānsuētandī mānsuētandō mānsuētandum mānsuētandō mānsuētātum mānsuētātū

Adjective

mānsuētō

  1. dative/ablative masculine/neuter singular of mānsuētus

References
  • “mansueto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • mansueto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.