mitigo

See also: mitigó and mitigò

Catalan

Verb

mitigo

  1. first-person singular present indicative of mitigar

Italian

Verb

mitigo

  1. first-person singular present indicative of mitigare

Anagrams

Latin

Etymology

From mītis (“ripe, mature”) +‎ -igō.

Pronunciation

Verb

mītigō (present infinitive mītigāre, perfect active mītigāvī, supine mītigātum); first conjugation

  1. to make soft, ripe, or tender
    Synonyms: lēniō, dēlēniō, commītigō, levō, allevō, alleviō
    Antonyms: dūrō, obdūrō
  2. to mitigate, make mild, tame, pacify
    Synonyms: domō, lēniō, mānsuēscō, mānsuētō, sōpiō, sēdō, dēlēniō, plācō, restinguō, compōnō, commītigō, levō, ēlevō, allevō, alleviō, sileō, molliō
    Antonyms: sollicitō, excitō, īnstīgō, īnstinguō, efferō, exciō, perpellō, concieō, concitō, īnflammō, cieō, incendō

Conjugation
   Conjugation of mītigō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present mītigō mītigās mītigat mītigāmus mītigātis mītigant
imperfect mītigābam mītigābās mītigābat mītigābāmus mītigābātis mītigābant
future mītigābō mītigābis mītigābit mītigābimus mītigābitis mītigābunt
perfect mītigāvī mītigāvistī mītigāvit mītigāvimus mītigāvistis mītigāvērunt,
mītigāvēre
pluperfect mītigāveram mītigāverās mītigāverat mītigāverāmus mītigāverātis mītigāverant
future perfect mītigāverō mītigāveris mītigāverit mītigāverimus mītigāveritis mītigāverint
passive present mītigor mītigāris,
mītigāre		 mītigātur mītigāmur mītigāminī mītigantur
imperfect mītigābar mītigābāris,
mītigābāre		 mītigābātur mītigābāmur mītigābāminī mītigābantur
future mītigābor mītigāberis,
mītigābere		 mītigābitur mītigābimur mītigābiminī mītigābuntur
perfect mītigātus + present active indicative of sum
pluperfect mītigātus + imperfect active indicative of sum
future perfect mītigātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present mītigem mītigēs mītiget mītigēmus mītigētis mītigent
imperfect mītigārem mītigārēs mītigāret mītigārēmus mītigārētis mītigārent
perfect mītigāverim mītigāverīs mītigāverit mītigāverīmus mītigāverītis mītigāverint
pluperfect mītigāvissem mītigāvissēs mītigāvisset mītigāvissēmus mītigāvissētis mītigāvissent
passive present mītiger mītigēris,
mītigēre		 mītigētur mītigēmur mītigēminī mītigentur
imperfect mītigārer mītigārēris,
mītigārēre		 mītigārētur mītigārēmur mītigārēminī mītigārentur
perfect mītigātus + present active subjunctive of sum
pluperfect mītigātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — mītigā — — mītigāte —
future — mītigātō mītigātō — mītigātōte mītigantō
passive present — mītigāre — — mītigāminī —
future — mītigātor mītigātor — — mītigantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives mītigāre mītigāvisse mītigātūrum esse mītigārī mītigātum esse mītigātum īrī
participles mītigāns — mītigātūrus — mītigātus mītigandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
mītigandī mītigandō mītigandum mītigandō mītigātum mītigātū

Derived terms

Descendants

References
  • “mitigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “mitigo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • mitigo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
    • time will assuage his grief: dies dolorem mitigabit

Portuguese

Verb

mitigo

  1. first-person singular present indicative of mitigar

Spanish

Verb

mitigo

  1. first-person singular present indicative of mitigar
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.