instigo

See also: instigó

Catalan

Verb

instigo

  1. first-person singular present indicative of instigar

Esperanto

Etymology

instigi +‎ -o

Pronunciation
  • IPA(key): [insˈtiɡo]
  • Audio:
    (file)
  • Rhymes: -iɡo
  • Hyphenation: ins‧ti‧go

Noun

instigo (uncountable, accusative instigon)

  1. instigation, prompting, suggestion ("act of instigating")

Latin

Etymology

From Proto-Italic *steigō, maybe from Proto-Indo-European *(s)teyg-.

Cognate to Latin stilus, Ancient Greek στίζω (stízō, “to mark with a pointed instrument”) and Proto-Germanic *stikaną (“to stick, to stab”).

Pronunciation

Verb

īnstīgō (present infinitive īnstīgāre, perfect active īnstīgāvī, supine īnstīgātum); first conjugation

  1. to stimulate, set on, incite, rouse or urge
    Synonyms: excitō, urgeō, īnstinguō, exciō, irrītō, stimulō, sollicitō, percieō, concieō, cieō, concitō, impellō, īnflammō, incendō, moveō, mōlior, adhortor, ērigō
    Antonyms: domō, lēniō, sōpiō, sēdō, dēlēniō, plācō, coerceō, mītigō, commītigō, ēlevō, levō, allevō, alleviō, restinguō

Conjugation
   Conjugation of īnstīgō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present īnstīgō īnstīgās īnstīgat īnstīgāmus īnstīgātis īnstīgant
imperfect īnstīgābam īnstīgābās īnstīgābat īnstīgābāmus īnstīgābātis īnstīgābant
future īnstīgābō īnstīgābis īnstīgābit īnstīgābimus īnstīgābitis īnstīgābunt
perfect īnstīgāvī īnstīgāvistī īnstīgāvit īnstīgāvimus īnstīgāvistis īnstīgāvērunt,
īnstīgāvēre
pluperfect īnstīgāveram īnstīgāverās īnstīgāverat īnstīgāverāmus īnstīgāverātis īnstīgāverant
future perfect īnstīgāverō īnstīgāveris īnstīgāverit īnstīgāverimus īnstīgāveritis īnstīgāverint
passive present īnstīgor īnstīgāris,
īnstīgāre		 īnstīgātur īnstīgāmur īnstīgāminī īnstīgantur
imperfect īnstīgābar īnstīgābāris,
īnstīgābāre		 īnstīgābātur īnstīgābāmur īnstīgābāminī īnstīgābantur
future īnstīgābor īnstīgāberis,
īnstīgābere		 īnstīgābitur īnstīgābimur īnstīgābiminī īnstīgābuntur
perfect īnstīgātus + present active indicative of sum
pluperfect īnstīgātus + imperfect active indicative of sum
future perfect īnstīgātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present īnstīgem īnstīgēs īnstīget īnstīgēmus īnstīgētis īnstīgent
imperfect īnstīgārem īnstīgārēs īnstīgāret īnstīgārēmus īnstīgārētis īnstīgārent
perfect īnstīgāverim īnstīgāverīs īnstīgāverit īnstīgāverīmus īnstīgāverītis īnstīgāverint
pluperfect īnstīgāvissem īnstīgāvissēs īnstīgāvisset īnstīgāvissēmus īnstīgāvissētis īnstīgāvissent
passive present īnstīger īnstīgēris,
īnstīgēre		 īnstīgētur īnstīgēmur īnstīgēminī īnstīgentur
imperfect īnstīgārer īnstīgārēris,
īnstīgārēre		 īnstīgārētur īnstīgārēmur īnstīgārēminī īnstīgārentur
perfect īnstīgātus + present active subjunctive of sum
pluperfect īnstīgātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — īnstīgā — — īnstīgāte —
future — īnstīgātō īnstīgātō — īnstīgātōte īnstīgantō
passive present — īnstīgāre — — īnstīgāminī —
future — īnstīgātor īnstīgātor — — īnstīgantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives īnstīgāre īnstīgāvisse īnstīgātūrum esse īnstīgārī īnstīgātum esse īnstīgātum īrī
participles īnstīgāns — īnstīgātūrus — īnstīgātus īnstīgandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
īnstīgandī īnstīgandō īnstīgandum īnstīgandō īnstīgātum īnstīgātū

Descendants

References

Portuguese

Verb

instigo

  1. first-person singular present indicative of instigar

Spanish

Verb

instigo

  1. first-person singular present indicative of instigar
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.