semitarius (język łaciński)
- wymowa:
- znaczenia:
przymiotnik dzierżawczy
- (1.1) należący do ścieżki[1]
- odmiana:
- (1.1) semitarius, ~a, ~um; (deklinacja I-II)
przypadek liczba pojedyncza liczba mnoga m ż n m ż n mianownik sēmitārius sēmitāria sēmitārium sēmitāriī sēmitāriae sēmitāria dopełniacz sēmitāriī sēmitāriae sēmitāriī sēmitāriōrum sēmitāriārum sēmitāriōrum celownik sēmitāriō sēmitāriae sēmitāriō sēmitāriīs biernik sēmitārium sēmitāriam sēmitārium sēmitāriōs sēmitāriās sēmitāria ablatyw sēmitāriō sēmitāriā sēmitāriō sēmitāriīs wołacz sēmitārie sēmitāria sēmitārium sēmitāriī sēmitāriae sēmitāria - przykłady:
- składnia:
- kolokacje:
- synonimy:
- antonimy:
- hiperonimy:
- hiponimy:
- holonimy:
- meronimy:
- wyrazy pokrewne:
- związki frazeologiczne:
- etymologia:
- łac. semita
- uwagi:
- źródła:
- ↑ Hasło „semitarius” w: Logeion.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.