velo

See also: Appendix:Variations of "velo"

Catalan

Verb

velo

  1. first-person singular present indicative of velar

Dutch

Etymology

Borrowed from French vélo.

Pronunciation

  • (file)

Noun

velo m (plural velos, diminutive velootje n)

  1. (Belgium, informal) bicycle

Anagrams

Esperanto

Etymology

Borrowed from Italian vela.

Pronunciation

  • IPA(key): [ˈvelo]
  • Rhymes: -elo
  • Hyphenation: ve‧lo

Noun

velo (accusative singular velon, plural veloj, accusative plural velojn)

  1. sail

Derived terms

Finnish

Pronunciation

  • Rhymes: -elo

Verb

velo

  1. inflection of velkoa:
    1. present active indicative connegative
    2. second-person singular present imperative
    3. second-person singular present active imperative connegative

Galician

Verb

velo

  1. first-person singular present indicative of velar

Ido

Etymology

Borrowed from English veil, French voile, Italian velo, Spanish velo.

Pronunciation

  • IPA(key): /ˈvelo/

Noun

velo (plural veli)

  1. veil (fabric used to conceal)
  2. (figurative) cover, screen, shade

Derived terms

  • desvelizar (to unveil; to disclose)
  • velizar (to veil, disguise, shroud, enshroud, becloud, whitewash)

Italian

Pronunciation

  • IPA(key): /ˈve.lo/
  • Rhymes: -elo
  • Hyphenation: vé‧lo

Etymology 1

From Latin vēlum, from Proto-Indo-European.

Noun

velo m (plural veli)

  1. veil
  2. (anatomy) velum

Noun

velo m (plural veli) (literary, archaic)

  1. Alternative form of vela

References

  • velo2 in Treccani.it – Vocabolario Treccani on line, Istituto dell'Enciclopedia Italiana

Etymology 3

See the etymology of the corresponding lemma form.

Verb

velo

  1. first-person singular present indicative of velare

Anagrams

Latin

Etymology

From vēlum (covering, veil) + .

Pronunciation

Verb

vēlō (present infinitive vēlāre, perfect active vēlāvī, supine vēlātum); first conjugation

  1. to cover, wrap, veil
    Synonyms: inducō, obvolvō, induō, saepiō, sūmō
    Antonyms: nūdō, spoliō, exuō
    • 8 CE, Ovid, Fasti 6.311–312:
      ecce corōnātīs pānīs dēpendet asellīs,
      et vēlant scabrās flōridā sertā molās.
      Behold! Bread hangs down from garlanded donkeys,
      and they cover the rough millstones with a floral wreath.

      (See Vestalia.)
  2. (figuratively) to conceal, cover
    Synonyms: dissimulō, occultō, indūcō, operiō, obnūbō, occulō, condō, recondō, verrō, obruō, adoperiō, nūbō, tegō, abscondō, abdō, cooperiō, comprimō, prōtegō, premō, opprimō, mergō
    Antonyms: adaperiō, aperiō, patefaciō

Conjugation

   Conjugation of vēlō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present vēlō vēlās vēlat vēlāmus vēlātis vēlant
imperfect vēlābam vēlābās vēlābat vēlābāmus vēlābātis vēlābant
future vēlābō vēlābis vēlābit vēlābimus vēlābitis vēlābunt
perfect vēlāvī vēlāvistī,
vēlāstī2
vēlāvit,
vēlāt2
vēlāvimus,
vēlāmus2
vēlāvistis,
vēlāstis2
vēlāvērunt,
vēlāvēre,
vēlārunt2
pluperfect vēlāveram,
vēlāram2
vēlāverās,
vēlārās2
vēlāverat,
vēlārat2
vēlāverāmus,
vēlārāmus2
vēlāverātis,
vēlārātis2
vēlāverant,
vēlārant2
future perfect vēlāverō,
vēlārō2
vēlāveris,
vēlāris2
vēlāverit,
vēlārit2
vēlāverimus,
vēlārimus2
vēlāveritis,
vēlāritis2
vēlāverint,
vēlārint2
passive present vēlor vēlāris,
vēlāre
vēlātur vēlāmur vēlāminī vēlantur
imperfect vēlābar vēlābāris,
vēlābāre
vēlābātur vēlābāmur vēlābāminī vēlābantur
future vēlābor vēlāberis,
vēlābere
vēlābitur vēlābimur vēlābiminī vēlābuntur
perfect vēlātus + present active indicative of sum
pluperfect vēlātus + imperfect active indicative of sum
future perfect vēlātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present vēlem vēlēs vēlet vēlēmus vēlētis vēlent
imperfect vēlārem vēlārēs vēlāret vēlārēmus vēlārētis vēlārent
perfect vēlāverim,
vēlārim2
vēlāverīs,
vēlārīs2
vēlāverit,
vēlārit2
vēlāverīmus,
vēlārīmus2
vēlāverītis,
vēlārītis2
vēlāverint,
vēlārint2
pluperfect vēlāvissem,
vēlāssem2
vēlāvissēs,
vēlāssēs2
vēlāvisset,
vēlāsset2
vēlāvissēmus,
vēlāssēmus2
vēlāvissētis,
vēlāssētis2
vēlāvissent,
vēlāssent2
passive present vēler vēlēris,
vēlēre
vēlētur vēlēmur vēlēminī vēlentur
imperfect vēlārer vēlārēris,
vēlārēre
vēlārētur vēlārēmur vēlārēminī vēlārentur
perfect vēlātus + present active subjunctive of sum
pluperfect vēlātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present vēlā vēlāte
future vēlātō vēlātō vēlātōte vēlantō
passive present vēlāre vēlāminī
future vēlātor vēlātor vēlantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives vēlāre vēlāvisse,
vēlāsse2
vēlātūrum esse vēlārī,
vēlārier1
vēlātum esse vēlātum īrī
participles vēlāns vēlātūrus vēlātus vēlandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
vēlandī vēlandō vēlandum vēlandō vēlātum vēlātū

1The present passive infinitive in -ier is a rare poetic form which is attested.
2At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

Derived terms

Descendants

  • Albanian: velë
  • Catalan: velar
  • French: voiler
  • Italian: velare
  • Piedmontese: velé
  • Spanish: velar

References

  • velo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • velo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • velo in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
  • velo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book, London: Macmillan and Co.
    • (ambiguous) to put to sea: vela in altum dare (Liv. 25. 27)
    • (ambiguous) to set the sails: vela facere, pandere
    • (ambiguous) to set the sails: vela dare
    • (ambiguous) to furl the sails: vela contrahere (also metaph.)
    • (ambiguous) sails and rigging: vela armamentaque

Portuguese

Verb

velo

  1. first-person singular present indicative of velar

Romansch

Etymology

Borrowed from German Velo, from French vélo, from vélocipède (velocipede).

Noun

velo m (plural velos)

  1. bicycle

Spanish

Pronunciation

  • IPA(key): /ˈbelo/ [ˈbe.lo]
  • Rhymes: -elo
  • Syllabification: ve‧lo

Etymology 1

Inherited from Old Spanish velo, from Latin vēlum (sail; veil), from Proto-Indo-European.

Noun

velo m (plural velos)

  1. veil (something hung up or spread out to hide or protect the face, or hide an object from view; usually of a diaphanous material)
Derived terms
  • correr un tupido velo
  • velar

Etymology 2

See the etymology of the corresponding lemma form.

Verb

velo

  1. second-person singular imperative of ir combined with lo
  2. first-person singular present indicative of velar
  3. inflection of ver:
    1. second-person singular imperative combined with lo
    2. second-person singular voseo imperative combined with lo

Further reading

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.