leto

See also: Leto, letó, léto, lěto, lēto, łeto, and лето

Latin

Pronunciation

Verb

lētō (present infinitive lētāre, perfect active lētāvī, supine lētātum); first conjugation

  1. to kill, to slay
    • 9 CE, Ovid, The Ibis 503:
      Quique Lycurgiden letavit, et arbore natum, / Idmonaque audacem, te quoque rumpat aper.
      And the boar who has killed the son of Lycurgus, and him who has been born from a tree, and the keen Idmon, shall tear you asunder too!

Conjugation

   Conjugation of lētō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present lētō lētās lētat lētāmus lētātis lētant
imperfect lētābam lētābās lētābat lētābāmus lētābātis lētābant
future lētābō lētābis lētābit lētābimus lētābitis lētābunt
perfect lētāvī lētāvistī lētāvit lētāvimus lētāvistis lētāvērunt,
lētāvēre
pluperfect lētāveram lētāverās lētāverat lētāverāmus lētāverātis lētāverant
future perfect lētāverō lētāveris lētāverit lētāverimus lētāveritis lētāverint
passive present lētor lētāris,
lētāre
lētātur lētāmur lētāminī lētantur
imperfect lētābar lētābāris,
lētābāre
lētābātur lētābāmur lētābāminī lētābantur
future lētābor lētāberis,
lētābere
lētābitur lētābimur lētābiminī lētābuntur
perfect lētātus + present active indicative of sum
pluperfect lētātus + imperfect active indicative of sum
future perfect lētātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present lētem lētēs lētet lētēmus lētētis lētent
imperfect lētārem lētārēs lētāret lētārēmus lētārētis lētārent
perfect lētāverim lētāverīs lētāverit lētāverīmus lētāverītis lētāverint
pluperfect lētāvissem lētāvissēs lētāvisset lētāvissēmus lētāvissētis lētāvissent
passive present lēter lētēris,
lētēre
lētētur lētēmur lētēminī lētentur
imperfect lētārer lētārēris,
lētārēre
lētārētur lētārēmur lētārēminī lētārentur
perfect lētātus + present active subjunctive of sum
pluperfect lētātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present lētā lētāte
future lētātō lētātō lētātōte lētantō
passive present lētāre lētāminī
future lētātor lētātor lētantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives lētāre lētāvisse lētātūrum esse lētārī lētātum esse lētātum īrī
participles lētāns lētātūrus lētātus lētandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
lētandī lētandō lētandum lētandō lētātum lētātū

Noun

lētō m

  1. dative/ablative singular of lētum

References

  • leto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • leto”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • leto in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
  • leto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • leto”, in The Perseus Project (1999) Perseus Encyclopedia
  • leto”, in Harry Thurston Peck, editor (1898), Harper's Dictionary of Classical Antiquities, New York: Harper & Brothers
  • leto”, in William Smith, editor (1848), A Dictionary of Greek and Roman Biography and Mythology, London: John Murray

Norwegian Nynorsk

Noun

lèto f

  1. (non-standard since 1917) definite singular of lètu

Verb

leto

  1. (obsolete) past plural of lata
  2. (obsolete) past plural of låta

Anagrams

Serbo-Croatian

Alternative forms

Etymology

Inherited from Proto-Slavic *lěto (summer; year), from Proto-Indo-European *leh₁tom.

Pronunciation

  • IPA(key): /lêto/
  • Hyphenation: le‧to

Noun

lȅto n (Cyrillic spelling ле̏то)

  1. summer, summertime
  2. (archaic) year

Declension

See also

Seasons in Serbo-Croatian · godišnja doba / годишња доба (layout · text) · category
spring:
proleće, proljeće
пролеће, прољеће
summer:
leto, ljeto
лето, љето
autumn:
jesen
јесен
winter:
zima
зима

Slovak

Etymology

Inherited from Proto-Slavic *lěto (summer; year), from Proto-Indo-European *leh₁tom.

Pronunciation

  • IPA(key): [ˈletɔ]

Noun

leto n (genitive singular leta, nominative plural letá, genitive plural liet, declension pattern of mesto)

  1. summer

Declension

See also

Further reading

  • leto”, in Slovníkový portál Jazykovedného ústavu Ľ. Štúra SAV [Dictionary portal of the Ľ. Štúr Institute of Linguistics, Slovak Academy of Science] (in Slovak), https://slovnik.juls.savba.sk, 2024

Slovene

Etymology

From Proto-Slavic *lěto (summer; year), from Proto-Indo-European *leh₁tom.

Pronunciation

  • IPA(key): /lèːtɔ/, SNPT: lẹ́to

Noun

lẹ́to n

  1. year
  2. (rare) annual harvest
  3. (archaic) summer

Declension

The template Template:sl-decl-noun-table3 does not use the parameter(s):
n=
Please see Module:checkparams for help with this warning.

First neuter declension (hard o-stem) , fixed accent, only acute in nominative and accusative dual
nom. sing. lẹ́to
gen. sing. lẹ́ta
singular dual plural
nominative
imenovȃlnik
lẹ́to lẹ́ti lẹ̑ta
genitive
rodȋlnik
lẹ́ta lẹ̑t lẹ̑t
dative
dajȃlnik
lẹ́tu, lẹ́ti lẹ̄toma, lẹ̄tama lẹ̑tom, lẹ̑tam
accusative
tožȋlnik
lẹ́to lẹ́ti lẹ̑ta
locative
mẹ̑stnik
lẹ́tu, lẹ́ti lẹ̑tih, lẹ̑tah lẹ̑tih, lẹ̑tah
instrumental
orọ̑dnik
lẹ́tom lẹ̄toma, lẹ̄tama lẹ̑ti
(vocative)
(ogȏvorni imenovȃlnik)
lẹ̑to lẹ́ti lẹ̑ta

Further reading

  • leto”, in Slovarji Inštituta za slovenski jezik Frana Ramovša ZRC SAZU, portal Fran
  • leto”, in Termania, Amebis
  • See also the general references

Swazi

Etymology

(This etymology is missing or incomplete. Please add to it, or discuss it at the Etymology scriptorium.)

Pronoun

leto

  1. those; class 8 distal demonstrative.

Venetian

Alternative forms

Etymology

From Latin lectus. Compare Italian letto.

Noun

leto m (plural leti)

  1. bed
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.