opto

See also: optò, optó, opto-, and OPTO

Catalan

Pronunciation

Verb

opto

  1. first-person singular present indicative of optar

Italian

Pronunciation
  • IPA(key): /ˈɔp.to/
  • Rhymes: -ɔpto
  • Hyphenation: òp‧to

Verb

opto

  1. first-person singular present indicative of optare

Anagrams

Latin

Etymology

From Proto-Italic *opetāō, the frequentative of *opeō, whose original form is only attested in the forms of the descendant Umbrian 𐌖𐌐𐌄𐌕𐌖 (upetu) and with a probable earlier form *opejō. See Proto-Italic page for further etymology.

Pronunciation

Verb

optō (present infinitive optāre, perfect active optāvī, supine optātum); first conjugation

  1. to choose, select, prefer, opt
    Synonyms: adoptō, dēstinō, dēligō, ēligō, dēsūmō, sēpōnō, legō, sūmō, capiō, creō
  2. to wish for, hope for, long for, desire
    • 29 BCE – 19 BCE, Virgil, Aeneid 1.76–77:
      Aeolus haec contrā: “Tuus, Ō rēgīna, quid optēs
      explōrāre labor; mihi iussa capessere fās est.”
      Aeolus [spoke] these [words] in reply: “Your task, O Queen [Juno], [is] to consider what you desire; for me it is right to carry out [divine] commands.”

Conjugation
   Conjugation of optō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present optō optās optat optāmus optātis optant
imperfect optābam optābās optābat optābāmus optābātis optābant
future optābō optābis optābit optābimus optābitis optābunt
perfect optāvī optāvistī,
optāstī2		 optāvit,
optāt2		 optāvimus,
optāmus2		 optāvistis,
optāstis2		 optāvērunt,
optāvēre,
optārunt2
pluperfect optāveram,
optāram2		 optāverās,
optārās2		 optāverat,
optārat2		 optāverāmus,
optārāmus2		 optāverātis,
optārātis2		 optāverant,
optārant2
future perfect optāverō,
optārō2		 optāveris,
optāris2		 optāverit,
optārit2		 optāverimus,
optārimus2		 optāveritis,
optāritis2		 optāverint,
optārint2
sigmatic future1 optāssō optāssis optāssit optāssimus optāssitis optāssint
passive present optor optāris,
optāre		 optātur optāmur optāminī optantur
imperfect optābar optābāris,
optābāre		 optābātur optābāmur optābāminī optābantur
future optābor optāberis,
optābere		 optābitur optābimur optābiminī optābuntur
perfect optātus + present active indicative of sum
pluperfect optātus + imperfect active indicative of sum
future perfect optātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present optem optēs optet optēmus optētis optent
imperfect optārem optārēs optāret optārēmus optārētis optārent
perfect optāverim,
optārim2		 optāverīs,
optārīs2		 optāverit,
optārit2		 optāverīmus,
optārīmus2		 optāverītis,
optārītis2		 optāverint,
optārint2
pluperfect optāvissem,
optāssem2		 optāvissēs,
optāssēs2		 optāvisset,
optāsset2		 optāvissēmus,
optāssēmus2		 optāvissētis,
optāssētis2		 optāvissent,
optāssent2
sigmatic aorist1 optāssim optāssīs optāssīt optāssīmus optāssītis optāssint
passive present opter optēris,
optēre		 optētur optēmur optēminī optentur
imperfect optārer optārēris,
optārēre		 optārētur optārēmur optārēminī optārentur
perfect optātus + present active subjunctive of sum
pluperfect optātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — optā — — optāte —
future — optātō optātō — optātōte optantō
passive present — optāre — — optāminī —
future — optātor optātor — — optantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives optāre optāvisse,
optāsse2		 optātūrum esse optārī optātum esse optātum īrī
participles optāns — optātūrus — optātus optandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
optandī optandō optandum optandō optātum optātū

1At least one use of the archaic "sigmatic future" and "sigmatic aorist" tenses is attested, which are used by Old Latin writers; most notably Plautus and Terence. The sigmatic future is generally ascribed a future or future perfect meaning, while the sigmatic aorist expresses a possible desire ("might want to").
2At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

Derived terms

Descendants
  • Inherited:
    • Old Spanish: otar
    • Portuguese: outar
  • Borrowed:

References
  • “opto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “opto”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • opto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • “optate”, in The Century Dictionary […], New York, N.Y.: The Century Co., 1911, →OCLC.
  • Julius Pokorny (1959), Indogermanisches etymologisches Wörterbuch, in 3 vols, Bern, München: Francke Verlag

Portuguese

Pronunciation
 
  • (Brazil) IPA(key): /ˈɔp.tu/, /ˈɔ.pi.tu/
    • (Southern Brazil) IPA(key): /ˈɔp.to/

  • Hyphenation: op‧to

Verb

opto

  1. first-person singular present indicative of optar

Spanish

Verb

opto

  1. first-person singular present indicative of optar
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.