departio

See also: departió

Latin

Etymology

dē- (“away from”) +‎ partiō (“part, divide”)

Pronunciation

(Classical) IPA^(key): /deːˈpar.ti.oː/, [d̪eːˈpärt̪ioː]

(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈpar.t͡si.o/, [d̪eˈpärt̪͡s̪io]

Verb

dēpartiō (present infinitive dēpartīre, perfect active dēpartīvī, supine dēpartītum); fourth conjugation

(Late Latin) to divide

Conjugation

Conjugation of dēpartiō (fourth conjugation)
indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	dēpartiō	dēpartīs	dēpartit	dēpartīmus	dēpartītis	dēpartiunt
	imperfect	dēpartiēbam	dēpartiēbās	dēpartiēbat	dēpartiēbāmus	dēpartiēbātis	dēpartiēbant
	future	dēpartiam	dēpartiēs	dēpartiet	dēpartiēmus	dēpartiētis	dēpartient
	perfect	dēpartīvī	dēpartīvistī	dēpartīvit	dēpartīvimus	dēpartīvistis	dēpartīvērunt, dēpartīvēre
	pluperfect	dēpartīveram	dēpartīverās	dēpartīverat	dēpartīverāmus	dēpartīverātis	dēpartīverant
	future perfect	dēpartīverō	dēpartīveris	dēpartīverit	dēpartīverimus	dēpartīveritis	dēpartīverint
passive	present	dēpartior	dēpartīris, dēpartīre	dēpartītur	dēpartīmur	dēpartīminī	dēpartiuntur
	imperfect	dēpartiēbar	dēpartiēbāris, dēpartiēbāre	dēpartiēbātur	dēpartiēbāmur	dēpartiēbāminī	dēpartiēbantur
	future	dēpartiar	dēpartiēris, dēpartiēre	dēpartiētur	dēpartiēmur	dēpartiēminī	dēpartientur
	perfect	dēpartītus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēpartītus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēpartītus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	dēpartiam	dēpartiās	dēpartiat	dēpartiāmus	dēpartiātis	dēpartiant
	imperfect	dēpartīrem	dēpartīrēs	dēpartīret	dēpartīrēmus	dēpartīrētis	dēpartīrent
	perfect	dēpartīverim	dēpartīverīs	dēpartīverit	dēpartīverīmus	dēpartīverītis	dēpartīverint
	pluperfect	dēpartīvissem	dēpartīvissēs	dēpartīvisset	dēpartīvissēmus	dēpartīvissētis	dēpartīvissent
passive	present	dēpartiar	dēpartiāris, dēpartiāre	dēpartiātur	dēpartiāmur	dēpartiāminī	dēpartiantur
	imperfect	dēpartīrer	dēpartīrēris, dēpartīrēre	dēpartīrētur	dēpartīrēmur	dēpartīrēminī	dēpartīrentur
	perfect	dēpartītus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēpartītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēpartī	—	—	dēpartīte	—
active	future	—	dēpartītō	dēpartītō	—	dēpartītōte	dēpartiuntō
passive	present	—	dēpartīre	—	—	dēpartīminī	—
passive	future	—	dēpartītor	dēpartītor	—	—	dēpartiuntor
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēpartīre	dēpartīvisse	dēpartītūrum esse	dēpartīrī	dēpartītum esse	dēpartītum īrī
participles		dēpartiēns	—	dēpartītūrus	—	dēpartītus	dēpartiendus, dēpartiundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēpartiendī	dēpartiendō	dēpartiendum	dēpartiendō	dēpartītum	dēpartītū

Descendants

Catalan: departir
Old French: departir
- English: depart
- Middle French: departir
  - French: départir
Spanish: departir
Italian: departire, dipartire

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.