allumino
See also: alluminò
Italian
Verb
allumino
- inflection of allumare:
- third-person plural present subjunctive
- third-person plural imperative
Latin
Verb
allūminō (present infinitive allūmināre, perfect active allūmināvī, supine allūminātum); first conjugation (Early Medieval Latin)
- to illuminate
Conjugation
Conjugation of allūminō (first conjugation) | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
indicative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | allūminō | allūminās | allūminat | allūmināmus | allūminātis | allūminant |
imperfect | allūminābam | allūminābās | allūminābat | allūminābāmus | allūminābātis | allūminābant | |
future | allūminābō | allūminābis | allūminābit | allūminābimus | allūminābitis | allūminābunt | |
perfect | allūmināvī | allūmināvistī | allūmināvit | allūmināvimus | allūmināvistis | allūmināvērunt, allūmināvēre | |
pluperfect | allūmināveram | allūmināverās | allūmināverat | allūmināverāmus | allūmināverātis | allūmināverant | |
future perfect | allūmināverō | allūmināveris | allūmināverit | allūmināverimus | allūmināveritis | allūmināverint | |
passive | present | allūminor | allūmināris, allūmināre |
allūminātur | allūmināmur | allūmināminī | allūminantur |
imperfect | allūminābar | allūminābāris, allūminābāre |
allūminābātur | allūminābāmur | allūminābāminī | allūminābantur | |
future | allūminābor | allūmināberis, allūminābere |
allūminābitur | allūminābimur | allūminābiminī | allūminābuntur | |
perfect | allūminātus + present active indicative of sum | ||||||
pluperfect | allūminātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
future perfect | allūminātus + future active indicative of sum | ||||||
subjunctive | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | allūminem | allūminēs | allūminet | allūminēmus | allūminētis | allūminent |
imperfect | allūminārem | allūminārēs | allūmināret | allūminārēmus | allūminārētis | allūminārent | |
perfect | allūmināverim | allūmināverīs | allūmināverit | allūmināverīmus | allūmināverītis | allūmināverint | |
pluperfect | allūmināvissem | allūmināvissēs | allūmināvisset | allūmināvissēmus | allūmināvissētis | allūmināvissent | |
passive | present | allūminer | allūminēris, allūminēre |
allūminētur | allūminēmur | allūminēminī | allūminentur |
imperfect | allūminārer | allūminārēris, allūminārēre |
allūminārētur | allūminārēmur | allūminārēminī | allūminārentur | |
perfect | allūminātus + present active subjunctive of sum | ||||||
pluperfect | allūminātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
imperative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | — | allūminā | — | — | allūmināte | — |
future | — | allūminātō | allūminātō | — | allūminātōte | allūminantō | |
passive | present | — | allūmināre | — | — | allūmināminī | — |
future | — | allūminātor | allūminātor | — | — | allūminantor | |
non-finite forms | active | passive | |||||
present | perfect | future | present | perfect | future | ||
infinitives | allūmināre | allūmināvisse | allūminātūrum esse | allūminārī | allūminātum esse | allūminātum īrī | |
participles | allūmināns | — | allūminātūrus | — | allūminātus | allūminandus | |
verbal nouns | gerund | supine | |||||
genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
allūminandī | allūminandō | allūminandum | allūminandō | allūminātum | allūminātū |
Descendants
- Italo-Romance:
- Italian: alluminare
- Gallo-Romance:
- Ibero-Romance:
References
- Walther von Wartburg (1928–2002) “*allūmĭnare”, in Französisches Etymologisches Wörterbuch (in German), volumes 24: Refonte A–Aorte, page 344
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.