vanito

Italian

Participle

vanito (feminine vanita, masculine plural vaniti, feminine plural vanite)

  1. past participle of vanire

Anagrams

Latin

Etymology

From vānitās +‎ -ō.

Verb

vānitō (present infinitive vānitāre, perfect active vānitāvī or vānitātus sum, supine vānitātum); first conjugation, optionally semi-deponent

  1. To brag, to boast, to be vain.

Conjugation
   Conjugation of vānitō (first conjugation, optionally semi-deponent)
indicative singular plural
first second third first second third
active present vānitō vānitās vānitat vānitāmus vānitātis vānitant
imperfect vānitābam vānitābās vānitābat vānitābāmus vānitābātis vānitābant
future vānitābō vānitābis vānitābit vānitābimus vānitābitis vānitābunt
perfect vānitāvī,
vānitātus sum		 vānitāvistī,
vānitātus es		 vānitāvit,
vānitātus est		 vānitāvimus,
vānitātī sumus		 vānitāvistis,
vānitātī estis		 vānitāvērunt,
vānitāvēre,
vānitātī sunt
pluperfect vānitāveram,
vānitātus eram		 vānitāverās,
vānitātus erās		 vānitāverat,
vānitātus erat		 vānitāverāmus,
vānitātī erāmus		 vānitāverātis,
vānitātī erātis		 vānitāverant,
vānitātī erant
future perfect vānitāverō,
vānitātus erō		 vānitāveris,
vānitātus eris		 vānitāverit,
vānitātus erit		 vānitāverimus,
vānitātī erimus		 vānitāveritis,
vānitātī eritis		 vānitāverint,
vānitātī erint
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present vānitem vānitēs vānitet vānitēmus vānitētis vānitent
imperfect vānitārem vānitārēs vānitāret vānitārēmus vānitārētis vānitārent
perfect vānitāverim,
vānitātus sim		 vānitāverīs,
vānitātus sīs		 vānitāverit,
vānitātus sit		 vānitāverīmus,
vānitātī sīmus		 vānitāverītis,
vānitātī sītis		 vānitāverint,
vānitātī sint
pluperfect vānitāvissem,
vānitātus essem		 vānitāvissēs,
vānitātus essēs		 vānitāvisset,
vānitātus esset		 vānitāvissēmus,
vānitātī essēmus		 vānitāvissētis,
vānitātī essētis		 vānitāvissent,
vānitātī essent
imperative singular plural
first second third first second third
active present — vānitā — — vānitāte —
future — vānitātō vānitātō — vānitātōte vānitantō
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives vānitāre vānitātum esse vānitātūrum esse — — —
participles vānitāns vānitātus vānitātūrus — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
vānitandī vānitandō vānitandum vānitandō vānitātum vānitātū

Synonyms

Descendants
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.