poenio

Latin

Pronunciation

Verb

poeniō (present infinitive poenīre, perfect active poenīvī or poeniī, supine poenītum); fourth conjugation

  1. Alternative form of puniō

Conjugation
   Conjugation of poeniō (fourth conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present poeniō poenīs poenit poenīmus poenītis poeniunt
imperfect poeniēbam poeniēbās poeniēbat poeniēbāmus poeniēbātis poeniēbant
future poeniam poeniēs poeniet poeniēmus poeniētis poenient
perfect poenīvī,
poeniī		 poenīvistī,
poeniistī		 poenīvit,
poeniit		 poenīvimus,
poeniimus		 poenīvistis,
poeniistis		 poenīvērunt,
poenīvēre,
poeniērunt,
poeniēre
pluperfect poenīveram,
poenieram		 poenīverās,
poenierās		 poenīverat,
poenierat		 poenīverāmus,
poenierāmus		 poenīverātis,
poenierātis		 poenīverant,
poenierant
future perfect poenīverō,
poenierō		 poenīveris,
poenieris		 poenīverit,
poenierit		 poenīverimus,
poenierimus		 poenīveritis,
poenieritis		 poenīverint,
poenierint
passive present poenior poenīris,
poenīre		 poenītur poenīmur poenīminī poeniuntur
imperfect poeniēbar poeniēbāris,
poeniēbāre		 poeniēbātur poeniēbāmur poeniēbāminī poeniēbantur
future poeniar poeniēris,
poeniēre		 poeniētur poeniēmur poeniēminī poenientur
perfect poenītus + present active indicative of sum
pluperfect poenītus + imperfect active indicative of sum
future perfect poenītus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present poeniam poeniās poeniat poeniāmus poeniātis poeniant
imperfect poenīrem poenīrēs poenīret poenīrēmus poenīrētis poenīrent
perfect poenīverim,
poenierim		 poenīverīs,
poenierīs		 poenīverit,
poenierit		 poenīverīmus,
poenierīmus		 poenīverītis,
poenierītis		 poenīverint,
poenierint
pluperfect poenīvissem,
poeniissem		 poenīvissēs,
poeniissēs		 poenīvisset,
poeniisset		 poenīvissēmus,
poeniissēmus		 poenīvissētis,
poeniissētis		 poenīvissent,
poeniissent
passive present poeniar poeniāris,
poeniāre		 poeniātur poeniāmur poeniāminī poeniantur
imperfect poenīrer poenīrēris,
poenīrēre		 poenīrētur poenīrēmur poenīrēminī poenīrentur
perfect poenītus + present active subjunctive of sum
pluperfect poenītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — poenī — — poenīte —
future — poenītō poenītō — poenītōte poeniuntō
passive present — poenīre — — poenīminī —
future — poenītor poenītor — — poeniuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives poenīre poenīvisse,
poeniisse		 poenītūrum esse poenīrī poenītum esse poenītum īrī
participles poeniēns — poenītūrus — poenītus poeniendus,
poeniundus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
poeniendī poeniendō poeniendum poeniendō poenītum poenītū

References
  • “poenio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • poenio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.