dzīvnieciskums

From dzīvniecisks (“animal, bestial”) +‎ -ums (with dzīvniecisks from dzīvnieks (“animal”) +‎ -isks, with k > c via palatalization, and dzīvnieks from dzīvs (“alive”) +‎ -nieks, or from dzīv(ot) (“to live”) +‎ -nieks).

dzīvnieciskums m (1st declension)

1. animality, brutishness (the state or quality of that which is animal, brutish, bestial)

   iegribu dzīvnieciskums ― the animality of whims, fancies

   stāstā autors rāda cilvēkus, kas gan dzīvo mūsdienās, bet kurus radījuši vecās pasaules vilku likumi... viens vēl nav izaudzis līdz cilvēcīgumam, otrs - stastindzis plēsonīga dzīvnieciskumā ― in the story, the author shows people who do indeed live in modern times, but who were created by the old world's wolf laws... one (person) has not yet grown to (real) humanness, another is paralyzed in predatory animality

• dzīve
• dzīvība
• dzīvīgs, dzīvīgums
• dzīvnieks
• dzīvot
• dzīvs