ziņkāre

From ziņkārs (“curious”) +‎ -e (with ziņkārs from ziņu (“news, knowledge [gen.]”) +‎ kārs (“ravenous, eager”)).

ziņkāre f (5th declension)

1. curiosity (strong desire to see, hear, know, explore; desire to acquire knowledge)

   neslēpta ziņkāre ― undisguised curiosity

   slimīga ziņkāre ― sick curiosity

   apmierināt ziņkāri ― to satisfy (one's) curiosity

   degt ziņkārē ― to burn with (lit. in) curiosity

   piedodiet manu ziņkāri, bet es labprāt jautātu, kas ir tā cēlā dāma krēmkrāsas mežģīnēs ― excuse my curiosity, but I would like to ask who that noble lady in cream-colored lace is

   “tu viņu... redzēji? parunājies?” māte nāk Milcei klāt un sāk vaicāt neticīgā ziņkārē ― “you... saw him? did you talk?” mother came to Milce and began asking questions with (lit. in) unbelieving curiosity

   vispār Aleksandrai likās, ka Snovdens pētī viņu ar pārāk uzmācīgu ziņkāri ― in general, Aleksandra thought that Snovdens was examining her with too much curiosity

   par burtiem Vilnim jau iepriekšējā ziemā bija pamodusies bijīga ziņkāre kā par kaut ko dziļi noslēpumainu ― a reverent curiosity about letters had awakened in Vilnis already the previous winter, as if about something deeply mysterious

• ziņkārība

• ziņkārība
• ziņkārīgs
• ziņkārs
• ziņa, zināt