tentativus
Latin
Alternative forms
- temptātīvus
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ten.taːˈtiː.u̯us/, [t̪ɛn̪t̪äːˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ten.taˈti.vus/, [t̪en̪t̪äˈt̪iːvus]
Adjective
tentātīvus (feminine tentātīva, neuter tentātīvum, adverb tentātīvē); first/second-declension adjective
- (Medieval Latin) tentative
- Synonym: πειραστικός (peirastikós)
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | tentātīvus | tentātīva | tentātīvum | tentātīvī | tentātīvae | tentātīva | |
| Genitive | tentātīvī | tentātīvae | tentātīvī | tentātīvōrum | tentātīvārum | tentātīvōrum | |
| Dative | tentātīvō | tentātīvō | tentātīvīs | ||||
| Accusative | tentātīvum | tentātīvam | tentātīvum | tentātīvōs | tentātīvās | tentātīva | |
| Ablative | tentātīvō | tentātīvā | tentātīvō | tentātīvīs | |||
| Vocative | tentātīve | tentātīva | tentātīvum | tentātīvī | tentātīvae | tentātīva | |
Descendants
References
- R. E. Latham, D. R. Howlett, & R. K. Ashdowne, editors (1975–2013), “temptativus”, in Dictionary of Medieval Latin from British Sources, London: Oxford University Press for the British Academy, →ISBN, →OCLC
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.