positurus
Latin
Etymology
Future active participle of pōnō (“[I] place, put”).
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | positūrus | positūra | positūrum | positūrī | positūrae | positūra | |
Genitive | positūrī | positūrae | positūrī | positūrōrum | positūrārum | positūrōrum | |
Dative | positūrō | positūrae | positūrō | positūrīs | positūrīs | positūrīs | |
Accusative | positūrum | positūram | positūrum | positūrōs | positūrās | positūra | |
Ablative | positūrō | positūrā | positūrō | positūrīs | positūrīs | positūrīs | |
Vocative | positūre | positūra | positūrum | positūrī | positūrae | positūra |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.