naturo

Esperanto

Pronunciation

  • IPA(key): [naˈturo]
  • Audio:
    (file)
  • Rhymes: -uro
  • Hyphenation: na‧tu‧ro

Noun

naturo (accusative singular naturon, plural naturoj, accusative plural naturojn)

  1. nature

Ido

Etymology

Borrowed from Esperanto naturo, English nature, French nature, German Natur, Italian natura, Russian нату́ра (natúra), Spanish natura, all ultimately from Latin natura.

Pronunciation

  • IPA(key): /naˈturo/

Noun

naturo (plural naturi)

  1. nature

Derived terms

  • naturala (natural)
  • naturale (naturally)
  • naturaleso (naturalness)
  • naturalismo (naturalism)
  • naturalisto (naturalist)

Latin

Etymology

From nātūra + (verb-forming suffix).

Pronunciation

Verb

nātūrō (present infinitive nātūrāre, perfect active nātūrāvī, supine nātūrātum); first conjugation

  1. to produce naturally; to nature

Conjugation

   Conjugation of nātūrō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present nātūrō nātūrās nātūrat nātūrāmus nātūrātis nātūrant
imperfect nātūrābam nātūrābās nātūrābat nātūrābāmus nātūrābātis nātūrābant
future nātūrābō nātūrābis nātūrābit nātūrābimus nātūrābitis nātūrābunt
perfect nātūrāvī nātūrāvistī nātūrāvit nātūrāvimus nātūrāvistis nātūrāvērunt,
nātūrāvēre
pluperfect nātūrāveram nātūrāverās nātūrāverat nātūrāverāmus nātūrāverātis nātūrāverant
future perfect nātūrāverō nātūrāveris nātūrāverit nātūrāverimus nātūrāveritis nātūrāverint
passive present nātūror nātūrāris,
nātūrāre
nātūrātur nātūrāmur nātūrāminī nātūrantur
imperfect nātūrābar nātūrābāris,
nātūrābāre
nātūrābātur nātūrābāmur nātūrābāminī nātūrābantur
future nātūrābor nātūrāberis,
nātūrābere
nātūrābitur nātūrābimur nātūrābiminī nātūrābuntur
perfect nātūrātus + present active indicative of sum
pluperfect nātūrātus + imperfect active indicative of sum
future perfect nātūrātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present nātūrem nātūrēs nātūret nātūrēmus nātūrētis nātūrent
imperfect nātūrārem nātūrārēs nātūrāret nātūrārēmus nātūrārētis nātūrārent
perfect nātūrāverim nātūrāverīs nātūrāverit nātūrāverīmus nātūrāverītis nātūrāverint
pluperfect nātūrāvissem nātūrāvissēs nātūrāvisset nātūrāvissēmus nātūrāvissētis nātūrāvissent
passive present nātūrer nātūrēris,
nātūrēre
nātūrētur nātūrēmur nātūrēminī nātūrentur
imperfect nātūrārer nātūrārēris,
nātūrārēre
nātūrārētur nātūrārēmur nātūrārēminī nātūrārentur
perfect nātūrātus + present active subjunctive of sum
pluperfect nātūrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present nātūrā nātūrāte
future nātūrātō nātūrātō nātūrātōte nātūrantō
passive present nātūrāre nātūrāminī
future nātūrātor nātūrātor nātūrantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives nātūrāre nātūrāvisse nātūrātūrum esse nātūrārī nātūrātum esse nātūrātum īrī
participles nātūrāns nātūrātūrus nātūrātus nātūrandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
nātūrandī nātūrandō nātūrandum nātūrandō nātūrātum nātūrātū

References

Occitan

Noun

naturo f (plural naturos)

  1. (Mistralian) nature; alternative form of natura

Spanish

Pronunciation

  • IPA(key): /naˈtuɾo/ [naˈt̪u.ɾo]
  • Rhymes: -uɾo
  • Syllabification: na‧tu‧ro

Verb

naturo

  1. first-person singular present indicative of naturar
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.