micturio

Latin

Etymology

From mingō (“to urinate”) +‎ -turiō (“to desire or wish”, desiderative suffix).

Pronunciation

Verb

micturiō (present infinitive micturīre, perfect active micturīvī or micturiī, supine micturītum); fourth conjugation

  1. to go to urinate

Inflection
   Conjugation of micturiō (fourth conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present micturiō micturīs micturit micturīmus micturītis micturiunt
imperfect micturiēbam micturiēbās micturiēbat micturiēbāmus micturiēbātis micturiēbant
future micturiam micturiēs micturiet micturiēmus micturiētis micturient
perfect micturīvī,
micturiī		 micturīvistī,
micturiistī		 micturīvit,
micturiit		 micturīvimus,
micturiimus		 micturīvistis,
micturiistis		 micturīvērunt,
micturīvēre,
micturiērunt,
micturiēre
pluperfect micturīveram,
micturieram		 micturīverās,
micturierās		 micturīverat,
micturierat		 micturīverāmus,
micturierāmus		 micturīverātis,
micturierātis		 micturīverant,
micturierant
future perfect micturīverō,
micturierō		 micturīveris,
micturieris		 micturīverit,
micturierit		 micturīverimus,
micturierimus		 micturīveritis,
micturieritis		 micturīverint,
micturierint
passive present micturior micturīris,
micturīre		 micturītur micturīmur micturīminī micturiuntur
imperfect micturiēbar micturiēbāris,
micturiēbāre		 micturiēbātur micturiēbāmur micturiēbāminī micturiēbantur
future micturiar micturiēris,
micturiēre		 micturiētur micturiēmur micturiēminī micturientur
perfect micturītus + present active indicative of sum
pluperfect micturītus + imperfect active indicative of sum
future perfect micturītus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present micturiam micturiās micturiat micturiāmus micturiātis micturiant
imperfect micturīrem micturīrēs micturīret micturīrēmus micturīrētis micturīrent
perfect micturīverim,
micturierim		 micturīverīs,
micturierīs		 micturīverit,
micturierit		 micturīverīmus,
micturierīmus		 micturīverītis,
micturierītis		 micturīverint,
micturierint
pluperfect micturīvissem,
micturiissem		 micturīvissēs,
micturiissēs		 micturīvisset,
micturiisset		 micturīvissēmus,
micturiissēmus		 micturīvissētis,
micturiissētis		 micturīvissent,
micturiissent
passive present micturiar micturiāris,
micturiāre		 micturiātur micturiāmur micturiāminī micturiantur
imperfect micturīrer micturīrēris,
micturīrēre		 micturīrētur micturīrēmur micturīrēminī micturīrentur
perfect micturītus + present active subjunctive of sum
pluperfect micturītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — micturī — — micturīte —
future — micturītō micturītō — micturītōte micturiuntō
passive present — micturīre — — micturīminī —
future — micturītor micturītor — — micturiuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives micturīre micturīvisse,
micturiisse		 micturītūrum esse micturīrī micturītum esse micturītum īrī
participles micturiēns — micturītūrus — micturītus micturiendus,
micturiundus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
micturiendī micturiendō micturiendum micturiendō micturītum micturītū
  • mictilis
  • mictiō
  • mictus
  • mictōrius

Descendants
  • → English: micturient
  • ⇒ English: micturition

References
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.