disciplīna

Via other European languages, ultimately borrowed from Latin disciplina (“instruction”) (cf. also discipulus “student”), from discō (“to learn”).

disciplīna f (4th declension)

1. discipline (well-defined and established order or system of rules which is obligatory to some group of people; obedience to this order)

   militārā disciplīna ― military discipline

   ievērot disciplīnu ― to observe discipline

   iekšēja disciplīna ― inner discipline

   pakļauties disciplīnai ― to submit to discipline

   disciplīnas pārkāpējs ― discipline breaker

2. discipline (a branch of science; a subject of teaching)

   humanitārās disciplīnas ― human disciplines (= humanities)

   fizikas un matemātikas disciplīnas ― the disciplines of physics and mathematics

   universitātē viņš piecus gadus studēja dabaszinātniskās und tehniskās disciplīnas ― at the university he studied natural science and technical disciplines

3. discipline (a type of sport)

   startēt vairākās vieglatlētikas disciplīnās ― to start a number of athetlic disciplines

   modernās pieccīņas pēdējā disciplīna - krosa skrējiens ― the last discipline of the modern pentathlon (is) cross-country racing

• disciplinārs
• disciplinēt