derivativus

Latin

Etymology

From dērīvō (to draw off; derive) + -īvus.

Pronunciation

Adjective

dērīvātīvus (feminine dērīvātīva, neuter dērīvātīvum); first/second-declension adjective

  1. (grammar) derivative, derived

Declension

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative dērīvātīvus dērīvātīva dērīvātīvum dērīvātīvī dērīvātīvae dērīvātīva
Genitive dērīvātīvī dērīvātīvae dērīvātīvī dērīvātīvōrum dērīvātīvārum dērīvātīvōrum
Dative dērīvātīvō dērīvātīvō dērīvātīvīs
Accusative dērīvātīvum dērīvātīvam dērīvātīvum dērīvātīvōs dērīvātīvās dērīvātīva
Ablative dērīvātīvō dērīvātīvā dērīvātīvō dērīvātīvīs
Vocative dērīvātīve dērīvātīva dērīvātīvum dērīvātīvī dērīvātīvae dērīvātīva

Descendants

  • English: derivative
  • Catalan: derivatiu
  • French: dérivatif
  • Italian: derivativo
  • Portuguese: derivativo
  • Romanian: derivativ
  • Spanish: derivativo

References

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.