delineo

See also: delineó and delineò

Italian

Verb

delineo

  1. first-person singular present indicative of delineare

Latin

Alternative forms

Etymology

From dē- +‎ līneō (“make straight”), from līnea (“a line”).

Pronunciation

Verb

dēlīneō (present infinitive dēlīneāre, perfect active dēlīneāvī, supine dēlīneātum); first conjugation

  1. to delineate, sketch out, outline

Conjugation
   Conjugation of dēlīneō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēlīneō dēlīneās dēlīneat dēlīneāmus dēlīneātis dēlīneant
imperfect dēlīneābam dēlīneābās dēlīneābat dēlīneābāmus dēlīneābātis dēlīneābant
future dēlīneābō dēlīneābis dēlīneābit dēlīneābimus dēlīneābitis dēlīneābunt
perfect dēlīneāvī dēlīneāvistī dēlīneāvit dēlīneāvimus dēlīneāvistis dēlīneāvērunt,
dēlīneāvēre
pluperfect dēlīneāveram dēlīneāverās dēlīneāverat dēlīneāverāmus dēlīneāverātis dēlīneāverant
future perfect dēlīneāverō dēlīneāveris dēlīneāverit dēlīneāverimus dēlīneāveritis dēlīneāverint
passive present dēlīneor dēlīneāris,
dēlīneāre		 dēlīneātur dēlīneāmur dēlīneāminī dēlīneantur
imperfect dēlīneābar dēlīneābāris,
dēlīneābāre		 dēlīneābātur dēlīneābāmur dēlīneābāminī dēlīneābantur
future dēlīneābor dēlīneāberis,
dēlīneābere		 dēlīneābitur dēlīneābimur dēlīneābiminī dēlīneābuntur
perfect dēlīneātus + present active indicative of sum
pluperfect dēlīneātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēlīneātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēlīneem dēlīneēs dēlīneet dēlīneēmus dēlīneētis dēlīneent
imperfect dēlīneārem dēlīneārēs dēlīneāret dēlīneārēmus dēlīneārētis dēlīneārent
perfect dēlīneāverim dēlīneāverīs dēlīneāverit dēlīneāverīmus dēlīneāverītis dēlīneāverint
pluperfect dēlīneāvissem dēlīneāvissēs dēlīneāvisset dēlīneāvissēmus dēlīneāvissētis dēlīneāvissent
passive present dēlīneer dēlīneēris,
dēlīneēre		 dēlīneētur dēlīneēmur dēlīneēminī dēlīneentur
imperfect dēlīneārer dēlīneārēris,
dēlīneārēre		 dēlīneārētur dēlīneārēmur dēlīneārēminī dēlīneārentur
perfect dēlīneātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēlīneātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēlīneā — — dēlīneāte —
future — dēlīneātō dēlīneātō — dēlīneātōte dēlīneantō
passive present — dēlīneāre — — dēlīneāminī —
future — dēlīneātor dēlīneātor — — dēlīneantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēlīneāre dēlīneāvisse dēlīneātūrum esse dēlīneārī dēlīneātum esse dēlīneātum īrī
participles dēlīneāns — dēlīneātūrus — dēlīneātus dēlīneandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēlīneandī dēlīneandō dēlīneandum dēlīneandō dēlīneātum dēlīneātū

Derived terms
  • dēlīneātiō

Descendants
  • Catalan: delinear
  • → English: delineate
  • Italian: delineare
  • Spanish: delinear

See also

References
  • “delineo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • delineo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

Verb

delineo

  1. first-person singular present indicative of delinear
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.