dīvainība
See also: dīvainībā
Latvian
Etymology
From dīvains (“strange, peculiar”) + -ība (with dīvains from dīvs (“fantastic creature”) + -ains).
Pronunciation
(file) |
Noun
dīvainība m (1st declension)
- (usually in the singular) strangeness, oddness, peculiarity (the quality of that which is strange)
- pati teātra ēka rosināja prātu ar savu dīvainību; tā atgādināja senās grieķu celtnes ― the very theater building stimulated the mind with its strangeness; it recalled ancient Greek buildings
- ikvienu, kas šajā kabinetā ienāca pirmo reizi, pārsteidza vēl šāda dīvainība: nekas te nebija īsti ne aizvērts, ne noslēgts ― everyone who entered this office for the first time was surprised by the same oddity: nothing there was really closed or locked
- (usually in the plural) strange actions, habits, opinions; peculiarities, oddities
- viņi jau bija ar viņa dīvainībām apraduši ― they were already used to his oddities
- neraugoties uz Ķipāna rakstura dīvainībām, neraugoties uz to uzskatu jucekli un stulbajām teorijām, kas mājoja viņa smadzenēs, Ķipāns tomēr bija saglabājis zināmu godaprātu un atklātību ― despite Ķipāns' character peculiarities, despite the entangled ideas and stupid theories that dwelled in his brain, Ķipāns had still managed to keep some honesty and openness
Declension
Declension of dīvainība (4th declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | dīvainība | dīvainības |
accusative (akuzatīvs) | dīvainību | dīvainības |
genitive (ģenitīvs) | dīvainības | dīvainību |
dative (datīvs) | dīvainībai | dīvainībām |
instrumental (instrumentālis) | dīvainību | dīvainībām |
locative (lokatīvs) | dīvainībā | dīvainībās |
vocative (vokatīvs) | dīvainība | dīvainības |
Synonyms
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.