viesmīlīgs
Latvian
Etymology
From viesis (“visitor, guest”) + mīlīgs (“friendly, kind”) (with mīlīgs from mīl(ēt) + -īgs), first attested (probably coined) in the 1860s.[1]
Adjective
viesmīlīgs (definite viesmīlīgais, comparative viesmīlīgāks, superlative visviesmīlīgākais, adverb viesmīlīgi)
- hospitable (who likes to receive guests, welcoming, friendly towards guests)
- viesmīlīgs namatēvs ― hospitable host
- viesmīlīga saimniece ― hospitable lady, hostess
- iepazināmies arī ar manu māti, gādīgu pret bērniem, neparasti viesmīlīgu pret katru ciemiņu ― we (will) also meet my mother, (who is) caring for children (and) extraordinarily hospitable towards every neighbor
- hospitable (expressing such qualities, typically characterized by such qualities)
- viesmīlīga uzņemšana ― a hospitable, welcoming reception
- viesmīlīga zeme ― a hospitable, welcoming land
- māmiņa bija tik laipna, ka pieņēmām viņas viesmīlīgo uzaicinājumu palikt pie viņas ― mum was so kind that we accepted her hospitable invitation to stay with her
- pēkšņi viņš jūtas brīvs kā daždien karavīrs, kas pēc simtiem kilometru nostaigātu svešu ceļu iegriezies viesmīlīgās mājās ― suddenly he feels free as a soldier who after hundreds of kilometers traveling on alien roads (finally) arrives at a hospitable, welcoming house
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of viesmīlīgs
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | viesmīlīgs | viesmīlīgi | viesmīlīga | viesmīlīgas | |||||
accusative (akuzatīvs) | viesmīlīgu | viesmīlīgus | viesmīlīgu | viesmīlīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | viesmīlīga | viesmīlīgu | viesmīlīgas | viesmīlīgu | |||||
dative (datīvs) | viesmīlīgam | viesmīlīgiem | viesmīlīgai | viesmīlīgām | |||||
instrumental (instrumentālis) | viesmīlīgu | viesmīlīgiem | viesmīlīgu | viesmīlīgām | |||||
locative (lokatīvs) | viesmīlīgā | viesmīlīgos | viesmīlīgā | viesmīlīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||
Derived terms
Related terms
References
- Karulis, Konstantīns (1992) “viesis”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.