varējis
Latvian
Participle
varējis (definite varējušais)
- having been able to; indefinite past active participle of varēt
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of varējis
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | varējis | varējuši | varējusi | varējušas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | varējušu | varējušus | varējušu | varējušas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | varējuša | varējušu | varējušas | varējušu | |||||
| dative (datīvs) | varējušam | varējušiem | varējušai | varējušām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | varējušu | varējušiem | varējušu | varējušām | |||||
| locative (lokatīvs) | varējušā | varējušos | varējušā | varējušās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.