tralucens

Latin

Etymology

Present participle of trālūceō.

Participle

trālūcēns m, f, n (genitive trālūcentis); third declension

  1. Alternative form of trānslūcens

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
Nominative trālūcēns trālūcēns trālūcentēs trālūcentia
Genitive trālūcentis trālūcentis trālūcentium trālūcentium
Dative trālūcentī trālūcentī trālūcentibus trālūcentibus
Accusative trālūcentem trālūcēns trālūcentēs, trālūcentīs trālūcentia
Ablative trālūcente, trālūcentī1 trālūcente, trālūcentī1 trālūcentibus trālūcentibus
Vocative trālūcēns trālūcēns trālūcentēs trālūcentia

1When used purely as an adjective.

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.