segregatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of sēgregō.
Participle
sēgregātus m (feminine sēgregāta, neuter sēgregātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | sēgregātus | sēgregāta | sēgregātum | sēgregātī | sēgregātae | sēgregāta | |
Genitive | sēgregātī | sēgregātae | sēgregātī | sēgregātōrum | sēgregātārum | sēgregātōrum | |
Dative | sēgregātō | sēgregātae | sēgregātō | sēgregātīs | sēgregātīs | sēgregātīs | |
Accusative | sēgregātum | sēgregātam | sēgregātum | sēgregātōs | sēgregātās | sēgregāta | |
Ablative | sēgregātō | sēgregātā | sēgregātō | sēgregātīs | sēgregātīs | sēgregātīs | |
Vocative | sēgregāte | sēgregāta | sēgregātum | sēgregātī | sēgregātae | sēgregāta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.