reticulatus
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /reː.ti.kuˈlaː.tus/, [reːt̪ɪkʊˈɫ̪äːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /re.ti.kuˈla.tus/, [ret̪ikuˈläːt̪us]
Adjective
rēticulātus (feminine rēticulāta, neuter rēticulātum); first/second-declension adjective
- reticulated, net-like
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | rēticulātus | rēticulāta | rēticulātum | rēticulātī | rēticulātae | rēticulāta | |
| Genitive | rēticulātī | rēticulātae | rēticulātī | rēticulātōrum | rēticulātārum | rēticulātōrum | |
| Dative | rēticulātō | rēticulātō | rēticulātīs | ||||
| Accusative | rēticulātum | rēticulātam | rēticulātum | rēticulātōs | rēticulātās | rēticulāta | |
| Ablative | rēticulātō | rēticulātā | rēticulātō | rēticulātīs | |||
| Vocative | rēticulāte | rēticulāta | rēticulātum | rēticulātī | rēticulātae | rēticulāta | |
Descendants
- English: reticulate, reticulated
References
- “reticulatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- reticulatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.