radicesco

Latin

From rādīx +‎ -ēscō.

rādīcēscō (present infinitive rādīcēscere); third conjugation, no passive, no perfect or supine stem

Conjugation of rādīcēscō (third conjugation, no supine stem, no perfect stem, active only)
indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	rādīcēscō	rādīcēscis	rādīcēscit	rādīcēscimus	rādīcēscitis	rādīcēscunt
	imperfect	rādīcēscēbam	rādīcēscēbās	rādīcēscēbat	rādīcēscēbāmus	rādīcēscēbātis	rādīcēscēbant
	future	rādīcēscam	rādīcēscēs	rādīcēscet	rādīcēscēmus	rādīcēscētis	rādīcēscent
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	rādīcēscam	rādīcēscās	rādīcēscat	rādīcēscāmus	rādīcēscātis	rādīcēscant
active	imperfect	rādīcēscerem	rādīcēscerēs	rādīcēsceret	rādīcēscerēmus	rādīcēscerētis	rādīcēscerent
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	rādīcēsce	—	—	rādīcēscite	—
active	future	—	rādīcēscitō	rādīcēscitō	—	rādīcēscitōte	rādīcēscuntō
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		rādīcēscere	—	—	—	—	—
participles		rādīcēscēns	—	—	—	—	—
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		rādīcēscendī	rādīcēscendō	rādīcēscendum	rādīcēscendō	—	—

“radicesco”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
radicesco in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.