punctatus

Latin

Pronunciation

Adjective

pūnctātus (feminine pūnctāta, neuter pūnctātum); first/second-declension adjective

  1. punctuated
  2. pointed
  3. (New Latin) punctate

Declension

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative pūnctātus pūnctāta pūnctātum pūnctātī pūnctātae pūnctāta
Genitive pūnctātī pūnctātae pūnctātī pūnctātōrum pūnctātārum pūnctātōrum
Dative pūnctātō pūnctātō pūnctātīs
Accusative pūnctātum pūnctātam pūnctātum pūnctātōs pūnctātās pūnctāta
Ablative pūnctātō pūnctātā pūnctātō pūnctātīs
Vocative pūnctāte pūnctāta pūnctātum pūnctātī pūnctātae pūnctāta

References

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.