perseveratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of persevērō.
Participle
persevērātus m (feminine persevērāta, neuter persevērātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | persevērātus | persevērāta | persevērātum | persevērātī | persevērātae | persevērāta | |
Genitive | persevērātī | persevērātae | persevērātī | persevērātōrum | persevērātārum | persevērātōrum | |
Dative | persevērātō | persevērātae | persevērātō | persevērātīs | persevērātīs | persevērātīs | |
Accusative | persevērātum | persevērātam | persevērātum | persevērātōs | persevērātās | persevērāta | |
Ablative | persevērātō | persevērātā | persevērātō | persevērātīs | persevērātīs | persevērātīs | |
Vocative | persevērāte | persevērāta | persevērātum | persevērātī | persevērātae | persevērāta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.