nepaklausīgs
Latvian
Etymology
ne- + paklausīgs (“obedient”)
Adjective
nepaklausīgs (definite nepaklausīgais, comparative nepaklausīgāks, superlative visnepaklausīgākais, adverb nepaklausīgi)
- disobedient
- Antonym: paklausīgs
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of nepaklausīgs
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | nepaklausīgs | nepaklausīgi | nepaklausīga | nepaklausīgas | |||||
accusative (akuzatīvs) | nepaklausīgu | nepaklausīgus | nepaklausīgu | nepaklausīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | nepaklausīga | nepaklausīgu | nepaklausīgas | nepaklausīgu | |||||
dative (datīvs) | nepaklausīgam | nepaklausīgiem | nepaklausīgai | nepaklausīgām | |||||
instrumental (instrumentālis) | nepaklausīgu | nepaklausīgiem | nepaklausīgu | nepaklausīgām | |||||
locative (lokatīvs) | nepaklausīgā | nepaklausīgos | nepaklausīgā | nepaklausīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.