naturalis

Latin

Etymology

From nātūra (nature) + -ālis.

Pronunciation

Adjective

nātūrālis (neuter nātūrāle, adverb nātūrāliter); third-declension two-termination adjective

  1. natural by birth, legitimate
  2. of or pertaining to nature
  3. of or pertaining to something's nature or qualities
  4. real, not fictitious

Declension

Third-declension two-termination adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
Nominative nātūrālis nātūrāle nātūrālēs nātūrālia
Genitive nātūrālis nātūrālium
Dative nātūrālī nātūrālibus
Accusative nātūrālem nātūrāle nātūrālēs
nātūrālīs
nātūrālia
Ablative nātūrālī nātūrālibus
Vocative nātūrālis nātūrāle nātūrālēs nātūrālia

Descendants

References

  • naturalis”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • naturalis”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • naturalis in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
  • naturalis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book, London: Macmillan and Co.
    • physics; natural philosophy: physica (-orum) (Or. 34. 119); philosophia naturalis
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.