metitus
Latin
Etymology
Perfect active participle of mētior ("measure")
Participle
mētītus (feminine mētīta, neuter mētītum); first/second-declension participle
- measured, estimated
- distributed
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | mētītus | mētīta | mētītum | mētītī | mētītae | mētīta | |
| Genitive | mētītī | mētītae | mētītī | mētītōrum | mētītārum | mētītōrum | |
| Dative | mētītō | mētītō | mētītīs | ||||
| Accusative | mētītum | mētītam | mētītum | mētītōs | mētītās | mētīta | |
| Ablative | mētītō | mētītā | mētītō | mētītīs | |||
| Vocative | mētīte | mētīta | mētītum | mētītī | mētītae | mētīta | |
References
- “metitus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.