menstruo

See also: menstruó, menstrúo, and menstruò

Catalan

Verb

menstruo

  1. first-person singular present indicative of menstruar

Esperanto

Noun

menstruo (accusative singular menstruon, plural menstruoj, accusative plural menstruojn)

  1. menstruation

Further reading

Italian

Verb

menstruo

  1. first-person singular present indicative of menstruare

Latin

Pronunciation

Verb

mēnstruō (present infinitive mēnstruāre, perfect active mēnstruāvī, supine mēnstruātum); first conjugation

  1. to menstruate; have a monthly period

Conjugation
   Conjugation of mēnstruō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present mēnstruō mēnstruās mēnstruat mēnstruāmus mēnstruātis mēnstruant
imperfect mēnstruābam mēnstruābās mēnstruābat mēnstruābāmus mēnstruābātis mēnstruābant
future mēnstruābō mēnstruābis mēnstruābit mēnstruābimus mēnstruābitis mēnstruābunt
perfect mēnstruāvī mēnstruāvistī mēnstruāvit mēnstruāvimus mēnstruāvistis mēnstruāvērunt,
mēnstruāvēre
pluperfect mēnstruāveram mēnstruāverās mēnstruāverat mēnstruāverāmus mēnstruāverātis mēnstruāverant
future perfect mēnstruāverō mēnstruāveris mēnstruāverit mēnstruāverimus mēnstruāveritis mēnstruāverint
passive present mēnstruor mēnstruāris,
mēnstruāre		 mēnstruātur mēnstruāmur mēnstruāminī mēnstruantur
imperfect mēnstruābar mēnstruābāris,
mēnstruābāre		 mēnstruābātur mēnstruābāmur mēnstruābāminī mēnstruābantur
future mēnstruābor mēnstruāberis,
mēnstruābere		 mēnstruābitur mēnstruābimur mēnstruābiminī mēnstruābuntur
perfect mēnstruātus + present active indicative of sum
pluperfect mēnstruātus + imperfect active indicative of sum
future perfect mēnstruātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present mēnstruem mēnstruēs mēnstruet mēnstruēmus mēnstruētis mēnstruent
imperfect mēnstruārem mēnstruārēs mēnstruāret mēnstruārēmus mēnstruārētis mēnstruārent
perfect mēnstruāverim mēnstruāverīs mēnstruāverit mēnstruāverīmus mēnstruāverītis mēnstruāverint
pluperfect mēnstruāvissem mēnstruāvissēs mēnstruāvisset mēnstruāvissēmus mēnstruāvissētis mēnstruāvissent
passive present mēnstruer mēnstruēris,
mēnstruēre		 mēnstruētur mēnstruēmur mēnstruēminī mēnstruentur
imperfect mēnstruārer mēnstruārēris,
mēnstruārēre		 mēnstruārētur mēnstruārēmur mēnstruārēminī mēnstruārentur
perfect mēnstruātus + present active subjunctive of sum
pluperfect mēnstruātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — mēnstruā — — mēnstruāte —
future — mēnstruātō mēnstruātō — mēnstruātōte mēnstruantō
passive present — mēnstruāre — — mēnstruāminī —
future — mēnstruātor mēnstruātor — — mēnstruantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives mēnstruāre mēnstruāvisse mēnstruātūrum esse mēnstruārī mēnstruātum esse mēnstruātum īrī
participles mēnstruāns — mēnstruātūrus — mēnstruātus mēnstruandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
mēnstruandī mēnstruandō mēnstruandum mēnstruandō mēnstruātum mēnstruātū

Noun

mēnstruō

  1. dative/ablative singular of mēnstruum

References
  • “menstruo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • menstruo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

menstruo

  1. first-person singular present indicative of menstruar

Spanish

Pronunciation
  • IPA(key): /ˈmenstɾwo/ [ˈmẽns.t̪ɾwo]
  • Rhymes: -enstɾwo
  • Syllabification: mens‧truo

Adjective

menstruo (feminine menstrua, masculine plural menstruos, feminine plural menstruas)

  1. menstrual

Noun

menstruo m (plural menstruos)

  1. menstruation

Further reading
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.