matutinus

Latin

Etymology

From Mātūta + -īnus.

Pronunciation

Adjective

mātūtīnus (feminine mātūtīna, neuter mātūtīnum); first/second-declension adjective

  1. (relational) morning
  2. early

Declension

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative mātūtīnus mātūtīna mātūtīnum mātūtīnī mātūtīnae mātūtīna
Genitive mātūtīnī mātūtīnae mātūtīnī mātūtīnōrum mātūtīnārum mātūtīnōrum
Dative mātūtīnō mātūtīnō mātūtīnīs
Accusative mātūtīnum mātūtīnam mātūtīnum mātūtīnōs mātūtīnās mātūtīna
Ablative mātūtīnō mātūtīnā mātūtīnō mātūtīnīs
Vocative mātūtīne mātūtīna mātūtīnum mātūtīnī mātūtīnae mātūtīna

Derived terms

  • mātūtīnē
  • mātūtīnō
  • Late Latin: mātūtīnālis

Descendants

References

  • matutinus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • matutinus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • matutinus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book, London: Macmillan and Co.
    • the morning hours: tempora matutina
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.