margaritatus
Latin
corōna margarītāta (crown adorned with pearls)
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /mar.ɡa.riːˈtaː.tus/, [märɡäriːˈt̪äːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /mar.ɡa.riˈta.tus/, [märɡäriˈt̪äːt̪us]
Adjective
margarītātus (feminine margarītāta, neuter margarītātum); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | margarītātus | margarītāta | margarītātum | margarītātī | margarītātae | margarītāta | |
| Genitive | margarītātī | margarītātae | margarītātī | margarītātōrum | margarītātārum | margarītātōrum | |
| Dative | margarītātō | margarītātō | margarītātīs | ||||
| Accusative | margarītātum | margarītātam | margarītātum | margarītātōs | margarītātās | margarītāta | |
| Ablative | margarītātō | margarītātā | margarītātō | margarītātīs | |||
| Vocative | margarītāte | margarītāta | margarītātum | margarītātī | margarītātae | margarītāta | |
Related terms
- margarīta
- margarītārius
- margarītifer
- margarītion
- margarītum
References
- “margaritatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- margaritatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.