lunaticus

Latin

Etymology

From lūna + -āticus.

Pronunciation

Adjective

lūnāticus (feminine lūnātica, neuter lūnāticum); first/second-declension adjective

  1. Of, or living on, the moon
  2. epileptic, lunatic, moonstruck, crazy

Declension

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative lūnāticus lūnātica lūnāticum lūnāticī lūnāticae lūnātica
Genitive lūnāticī lūnāticae lūnāticī lūnāticōrum lūnāticārum lūnāticōrum
Dative lūnāticō lūnāticō lūnāticīs
Accusative lūnāticum lūnāticam lūnāticum lūnāticōs lūnāticās lūnātica
Ablative lūnāticō lūnāticā lūnāticō lūnāticīs
Vocative lūnātice lūnātica lūnāticum lūnāticī lūnāticae lūnātica

Descendants

  • Inherited:
    • Corsican: lunaticu, lanaticu
    • Old French: lunage
    • Old Occitan: lunajos
    • Romanian: lunatic, lunatec
    • Sardinian: lunadigu
  • Borrowed:

References

Further reading

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.