libatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of lībō (“sip, sprinkle”).
Declension
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | lībātus | lībāta | lībātum | lībātī | lībātae | lībāta | |
Genitive | lībātī | lībātae | lībātī | lībātōrum | lībātārum | lībātōrum | |
Dative | lībātō | lībātae | lībātō | lībātīs | lībātīs | lībātīs | |
Accusative | lībātum | lībātam | lībātum | lībātōs | lībātās | lībāta | |
Ablative | lībātō | lībātā | lībātō | lībātīs | lībātīs | lībātīs | |
Vocative | lībāte | lībāta | lībātum | lībātī | lībātae | lībāta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.