lamentaturus

Latin

Etymology

Future active participle of lamentō.

Participle

lamentātūrus m (feminine lamentātūra, neuter lamentātūrum); first/second declension

  1. about to lament

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative lamentātūrus lamentātūra lamentātūrum lamentātūrī lamentātūrae lamentātūra
Genitive lamentātūrī lamentātūrae lamentātūrī lamentātūrōrum lamentātūrārum lamentātūrōrum
Dative lamentātūrō lamentātūrae lamentātūrō lamentātūrīs lamentātūrīs lamentātūrīs
Accusative lamentātūrum lamentātūram lamentātūrum lamentātūrōs lamentātūrās lamentātūra
Ablative lamentātūrō lamentātūrā lamentātūrō lamentātūrīs lamentātūrīs lamentātūrīs
Vocative lamentātūre lamentātūra lamentātūrum lamentātūrī lamentātūrae lamentātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.