kaiminīne
Latgalian
Etymology
From kaimiņš (“neighbour”) + -īne.
Pronunciation
- IPA(key): [ˈkài̯mʲinʲìːnʲæ]
- Hyphenation: kai‧mi‧nī‧ne
Declension
Declension of kaiminīne (type 5 noun)
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | kaiminīne | kaiminīnis, kaiminīnes1) |
| genitive | kaiminīnis, kaiminīnes1) | kaiminīņu |
| dative | kaiminīnei | kaiminīnem, kaiminīņom1) |
| accusative | kaiminīni | kaiminīnis, kaiminīnes1) |
| instrumental | kaiminīni | kaiminīnem, kaiminīņom1) |
| locative | kaiminīnē, kaiminīnī1) | kaiminīnēs, kaiminīņuos1) |
| vocative | kaiminīne, kaiminīņ | kaiminīnis, kaiminīnes1) |
| 1) dialectal | ||
Synonyms
- siebrineice
Coordinate terms
- kaimiņš (“male neighbour”)
References
- M. Bukšs, J. Placinskis (1973) Latgaļu volūdas gramatika un pareizraksteibas vōrdneica, Latgaļu izdevnīceiba, page 367
- A. Andronov, L. Leikuma (2008) Latgalīšu-Latvīšu-Krīvu sarunu vuordineica, Lvava, →ISBN, page 11
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.