iteratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of iterō.
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | iterātus | iterāta | iterātum | iterātī | iterātae | iterāta | |
Genitive | iterātī | iterātae | iterātī | iterātōrum | iterātārum | iterātōrum | |
Dative | iterātō | iterātae | iterātō | iterātīs | iterātīs | iterātīs | |
Accusative | iterātum | iterātam | iterātum | iterātōs | iterātās | iterāta | |
Ablative | iterātō | iterātā | iterātō | iterātīs | iterātīs | iterātīs | |
Vocative | iterāte | iterāta | iterātum | iterātī | iterātae | iterāta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.