intaminatus
Latin
Etymology
in- + (con)tāminātus (“touched, contaminated”)
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /in.taː.miˈnaː.tus/, [ɪn̪t̪äːmɪˈnäːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /in.ta.miˈna.tus/, [in̪t̪ämiˈnäːt̪us]
Adjective
intāminātus (feminine intāmināta, neuter intāminātum); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | intāminātus | intāmināta | intāminātum | intāminātī | intāminātae | intāmināta | |
| Genitive | intāminātī | intāminātae | intāminātī | intāminātōrum | intāminātārum | intāminātōrum | |
| Dative | intāminātō | intāminātō | intāminātīs | ||||
| Accusative | intāminātum | intāminātam | intāminātum | intāminātōs | intāminātās | intāmināta | |
| Ablative | intāminātō | intāminātā | intāminātō | intāminātīs | |||
| Vocative | intāmināte | intāmināta | intāminātum | intāminātī | intāminātae | intāmināta | |
References
- “intaminatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “intaminatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.