insperatus
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /in.speːˈraː.tus/, [ĩːs̠peːˈräːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /in.speˈra.tus/, [inspeˈräːt̪us]
Adjective
īnspērātus (feminine īnspērāta, neuter īnspērātum); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | īnspērātus | īnspērāta | īnspērātum | īnspērātī | īnspērātae | īnspērāta | |
| Genitive | īnspērātī | īnspērātae | īnspērātī | īnspērātōrum | īnspērātārum | īnspērātōrum | |
| Dative | īnspērātō | īnspērātō | īnspērātīs | ||||
| Accusative | īnspērātum | īnspērātam | īnspērātum | īnspērātōs | īnspērātās | īnspērāta | |
| Ablative | īnspērātō | īnspērātā | īnspērātō | īnspērātīs | |||
| Vocative | īnspērāte | īnspērāta | īnspērātum | īnspērātī | īnspērātae | īnspērāta | |
References
- “insperatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “insperatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- insperatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.