inordinatus

Latin

Etymology

From in- + ordinātus.

Pronunciation

Adjective

inōrdinātus (feminine inōrdināta, neuter inōrdinātum); first/second-declension adjective

  1. disordered, irregular
  2. disorderly

Declension

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative inōrdinātus inōrdināta inōrdinātum inōrdinātī inōrdinātae inōrdināta
Genitive inōrdinātī inōrdinātae inōrdinātī inōrdinātōrum inōrdinātārum inōrdinātōrum
Dative inōrdinātō inōrdinātō inōrdinātīs
Accusative inōrdinātum inōrdinātam inōrdinātum inōrdinātōs inōrdinātās inōrdināta
Ablative inōrdinātō inōrdinātā inōrdinātō inōrdinātīs
Vocative inōrdināte inōrdināta inōrdinātum inōrdinātī inōrdinātae inōrdināta

References

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.