importatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of importō.
Participle
importātus (feminine importāta, neuter importātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | importātus | importāta | importātum | importātī | importātae | importāta | |
| Genitive | importātī | importātae | importātī | importātōrum | importātārum | importātōrum | |
| Dative | importātō | importātō | importātīs | ||||
| Accusative | importātum | importātam | importātum | importātōs | importātās | importāta | |
| Ablative | importātō | importātā | importātō | importātīs | |||
| Vocative | importāte | importāta | importātum | importātī | importātae | importāta | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.