imaginatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of imāginor.
Participle
imāginātus (feminine imāgināta, neuter imāginātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | imāginātus | imāgināta | imāginātum | imāginātī | imāginātae | imāgināta | |
| Genitive | imāginātī | imāginātae | imāginātī | imāginātōrum | imāginātārum | imāginātōrum | |
| Dative | imāginātō | imāginātō | imāginātīs | ||||
| Accusative | imāginātum | imāginātam | imāginātum | imāginātōs | imāginātās | imāgināta | |
| Ablative | imāginātō | imāginātā | imāginātō | imāginātīs | |||
| Vocative | imāgināte | imāgināta | imāginātum | imāginātī | imāginātae | imāgināta | |
Descendants
- English: imaginate
References
- imaginatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.