erogatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of ērogō.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | ērogātus | ērogāta | ērogātum | ērogātī | ērogātae | ērogāta | |
| Genitive | ērogātī | ērogātae | ērogātī | ērogātōrum | ērogātārum | ērogātōrum | |
| Dative | ērogātō | ērogātae | ērogātō | ērogātīs | ērogātīs | ērogātīs | |
| Accusative | ērogātum | ērogātam | ērogātum | ērogātōs | ērogātās | ērogāta | |
| Ablative | ērogātō | ērogātā | ērogātō | ērogātīs | ērogātīs | ērogātīs | |
| Vocative | ērogāte | ērogāta | ērogātum | ērogātī | ērogātae | ērogāta | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.