elabens
Latin
Etymology
Present participle of ēlābor.
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
Nominative | ēlābēns | ēlābēns | ēlābentēs | ēlābentia | |
Genitive | ēlābentis | ēlābentis | ēlābentium | ēlābentium | |
Dative | ēlābentī | ēlābentī | ēlābentibus | ēlābentibus | |
Accusative | ēlābentem | ēlābēns | ēlābentēs, ēlābentīs | ēlābentia | |
Ablative | ēlābente, ēlābentī1 | ēlābente, ēlābentī1 | ēlābentibus | ēlābentibus | |
Vocative | ēlābēns | ēlābēns | ēlābentēs | ēlābentia |
1When used purely as an adjective.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.