divinatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dīvīnō
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dīvīnātus | dīvīnāta | dīvīnātum | dīvīnātī | dīvīnātae | dīvīnāta | |
| Genitive | dīvīnātī | dīvīnātae | dīvīnātī | dīvīnātōrum | dīvīnātārum | dīvīnātōrum | |
| Dative | dīvīnātō | dīvīnātae | dīvīnātō | dīvīnātīs | dīvīnātīs | dīvīnātīs | |
| Accusative | dīvīnātum | dīvīnātam | dīvīnātum | dīvīnātōs | dīvīnātās | dīvīnāta | |
| Ablative | dīvīnātō | dīvīnātā | dīvīnātō | dīvīnātīs | dīvīnātīs | dīvīnātīs | |
| Vocative | dīvīnāte | dīvīnāta | dīvīnātum | dīvīnātī | dīvīnātae | dīvīnāta | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.