devitatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dēvītō
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dēvītātus | dēvītāta | dēvītātum | dēvītātī | dēvītātae | dēvītāta | |
| Genitive | dēvītātī | dēvītātae | dēvītātī | dēvītātōrum | dēvītātārum | dēvītātōrum | |
| Dative | dēvītātō | dēvītātae | dēvītātō | dēvītātīs | dēvītātīs | dēvītātīs | |
| Accusative | dēvītātum | dēvītātam | dēvītātum | dēvītātōs | dēvītātās | dēvītāta | |
| Ablative | dēvītātō | dēvītātā | dēvītātō | dēvītātīs | dēvītātīs | dēvītātīs | |
| Vocative | dēvītāte | dēvītāta | dēvītātum | dēvītātī | dēvītātae | dēvītāta | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.